Valmieras rajons

Valmieras rajons

Valmieras rajons ir viens no gleznainākajiem, skaistākajiem, klusuma un miera pilnajiem Vidzemes rajoniem, kurš dzīvo aktīvu saimniecisko un kultūras dzīvi. Valmieras rajonam cauri plūst neparedzamā Gauja un noslēpumainā Salaca, kuras krastos ir noslēpusies viena no rajona skaistākajām pilsētām – Mazsalaca. Mazsalacā un tās apkārtnē ir ļoti skaista, ievērības cienīga daba, kuru ir vērts apskatīties. Vēl viena maza un skaista pilsēta ir Rūjiena. Daudziem no mums šī pilsēta asociējas ar fantastiski, garšīgu saldējumu.

Visaugstākais rajona punkts – miglas ieskautais Zilais kalns, kura virsotnē joprojām var dzirdēt velna mātīšu dziedātās dziesmas un dieva kalpu balsis. Te jūs varat atjaunot savu, ne vienmēr lietderīgi iztērēto enerģiju, apsēsties un akmens un sajust tā siltumu un to, kā pie jums atkal atgriežas enerģija. Zilais kalns Latvijā tiek uzskatīts par vienu no spēcīgākajām enerģētiskajām vietām.

No šejienes var redzēt, kā cauri niedru audzēm spīd sirmais Burtnieku ezers, kurš vilina mūs ar zivju pārpilnību. Te ganās, slavenie šķirnes rikšotāji, ar kuriem var doties pastaigā gan jāšus, gan pajūgā.

Ja jūs savas brīvdienas gribat pavadīt aktīvi atpūšoties, tad varat doties ceļojumā ar laivām, bet ziemā – vizināties ar kalnu slēpēm. Ja nav sniega, tad ir iespējams izveidot mākslīgo sniega segu, pa kuru slēpes slīd ne sliktāk, kā pa dabisko sniegu. Neskatoties uz to, ka pēdējos gados Latvijā sniega ir ļoti maz, tas netraucē pavadīt jaukas brīvdienas kopā ar ģimeni, slēpojot.

Valmiera ir pilsēta, kurā valda miers, tā var iztulkot pilsētas nosaukumu. Cauri pilsētai, plūst viena no skaistākajām Latvijas upēm – Gauja, pāri kurai, pašā pilsētas centrā ir uzbūvēts tilts. Turpat, netālu atrodas viens no pilsētas viduslaiku nocietinājumiem – bastions “Stārķu ligzda”. Kādreizējā, Tērbatas bastiona vietā, tagad ir uzbūvēts Valmieras drāmas teātris. Netālu no teātra, Burtnieku ielā, atrodas vecās pils drupas un pilsētā visvecākās mājas, vienā no tām ir iekārtojies Valmieras novadpētniecības muzejs. Muzeja tuvumā, mazās Rātsupītes labajā krastā paceļas Valterkalniņš, bet kreisajā – Lucas kalns.

Vēl, līdz pat mūsdienām, skaidri nav zināms, no kurienes ir cēlies pilsētas nosaukums. Vienā no versijām, pilsēta par šo nosaukumu var pateikties Pleskavas kņazam Volodimiram, kurš 13. gadsimtā izpildīja tiesneša pienākumus.

Vēstures hronikās, Valmieras vārds pirmo reizi tiek pieminēts 1323. gadā, kad tā jau gandrīz simts gadus bija Livonijas ordeņa pakļautībā, bet 14. gadsimtā Valmiera kļūst par Hanzas ordeņa locekli.

Daudziem no mums pilsētas nosaukums asociējas ar Valmieras minerālūdeni, nav brīnuma, ja mums pajautā, ko ražo Valmierā, pirmais ko mēs atcerētos, būtu minerālūdens. Minerālūdens avots tika atklāts 1928. gadā un divus gadus vēlāk, tas starptautiskajā izstādē Beļģijā ieguva zelta medaļu.

Valmiera vienmēr ir bijusi un ir arī pašlaik, nozīmīgs kultūras centrs Vidzemē. 1839. gadā šeit notika pasniedzēju seminārs, kuru vadīja J. Cimze, bet 1919. gadā te ir dibināts Leona Paegles vārdā nosauktais Valmieras drāmas teātris, kurš ir viens no nedaudziem profesionāliem teātriem, kurš atrodas ārpus Rīgas. Valmierā dzīvo ļoti daudz studentu, kuri mācās Vidzemes augstskolā un piešķir pilsētai savdabīgu, jautru un interesantu tēlu.