Valmiera un tās tuvākā apkārtne

Valmiera un tās tuvākā apkārtne

Valmiera ir skaista un interesanta pilsētā, kurā notiek daudz dažādu un interesantu pasākumu. To pašu varam arī teikt par tām mazajām pilsētiņām, kuras atrodas netālu no Valmieras. Katru gadu Valmiera un valmierieši svin pilsētas svētkus. Pasākumu programma ir daudzpusīga un interesanta.

Kad pilsētas svētki ir nosvinēti, pilsēta sāk gatavoties 1. septembrim. Skolniekus un viņu vecākus priecē no ziediem veidotie rotājumi pilsētas centrā. Tas ir jauks apsveikums visiem skolotājiem, skolniekiem, vecākiem un jebkuram valmierietim, tāpēc ka Valmiera var lepoties ar to, ka savas skolas gaitas uzsāk daudz jauno valmieriešu.

Kad skolas gaitas ir veiksmīgi uzsāktas – pie durvīm jau klauvē Simjūdu tirgus. Šis tirgus notiek katru gadu, Valmierā, oktobrī un to apmeklē ļoti daudz cilvēku arī no tuvākās apkaimes. Savu nosaukumu Simjūdu tirgus ir ieguvis no Svētā Sīmaņa dienas, kad bija likti pamati Valmieras baznīcai. Senajos laikos baznīcu būvēja netālu no tuvumā esošā tirgus, vai arī otrādi, tirgu ierīkoja netālu no jau esošās baznīcas.

Svētā Sīmaņa baznīca

Svētā Sīmaņa baznīca (1283) tika daudzas reizes nojaukta un atkal atjaunota, tās arhitektūrā ir apvienoti romāņu un gotiskais stils, daudzu gadu garumā ir savākta plaša, mākslas priekšmetu kolekcija. 1886. gadā tika uzstādītas jaunas, Fridriha Ladegasta izgatavotās ērģeles (pēc skaita trešās, pirms tam bija divas citu, meistaru izgatavotās ērģeles). Līdzekļus tām ziedoja Kokmuižas īpašnieks Teodors Šrēders. 19. gadsimtā Vidzemē tika uzstādītas četras Fridriha Ladegasta izgatavotās ērģeles – Valmierā, Burtniekos, Matīšos un Cesvainē. No skatu laukuma torņa paveras lielisks skats uz Valmieru un tās apkaimi.

Novadpētniecības muzejs un Valmieras pilsdrupas

Muzejs jūs iepazīstinās ar novada vēsturi mūsdienīgiem mākslas darbiem. Netālu atrodas bruņinieku cietokšņa, kurš tika nojaukts 1702. gadā, sienu paliekas. Ir iespējams, ka pils tika celta vienā un tajā paša laikā, kad Svētā Sīmaņa baznīca.

Valmieras drāmas teātris

Jau kopš seniem laikiem Valmierā valda teātra gars, kurš dāvā cilvēkiem neizsakāmu mīlestību pret teātri. Ja tā nebūtu, vai tad būtu iespējams, ka mazā, Vidzemes pilsētā dzīvo teātris, uz kura izrādēm brauc cilvēki gan no galvaspilsētas, gan no tuvākajām kaimiņrepublikām.

Zilais kalns

Zilais kalns tiek saukts arī par zīlnieču kalnu. Kalna nosaukums ir saistīts ar vietu, kurā agrāk dzīvoja senās zīlnieces. Tā ir sena, latviešu svētvieta. Te atrodas upurakmens un izsīcis svētavots. Cilvēki vēl ilgu laiku, pēc svētavota izsīkšanas gāja uz kalnu, lai ar avota smilšu palīdzību ārstētu acu slimības. Leģenda vēsta, ka šeit ir apglabāts līvu varonis Imanta, kurš 1198. gadā, kaujā pie Rīgas nodūra arhibīskapu Bertoldu. Par to rakstīja G. Merķelis un A. Pumpurs.

Burtnieki

Leģenda vēsta, ka kādreiz šajā vietā ir dzīvojuši burvji, kuriem buršanās “tāds sīkums vien ir bijis”. Daudzi uzskata, ka te varēja būt seno baltu buršanās vieta. Izpostītā, 18. gadsimta muižas parkā, starp daudzveidīgajiem ēnainās alejas kokiem un romantiskajiem dīķiem, jūs sagaidīs senās Līvu ordeņa pils drupas un no granīta kaltie kapakmeņi.
Mazsalaca.

Te jūs neatradīsiet nozīmīgus vēstures pieminekļus vai lielus muzejus. Uz šo klusuma pilno zemes nostūri brauc, lai izbaudītu dabas skaistumu, neparastu un nesaprastu, kā Salaca, kura sāk savu rāmo tecējumu uz jūru no senā Burtnieku ezera.