Ceļvedis IKEA veikalu apmeklējumam

Ceļvedis IKEA veikalu apmeklējumam

Retais nebūs dzirdējis par mēbeļu un interjera preču un arī skandināvu pārtikas gigantu IKEA. Pavisam drīz šis uzņēmums atvērs arī savu veikalu Latvijā, tāpēc ir vērts sagatavoties šim brīdim. It īpaši, ja ne reizi nav bijusi tā izdevība apmeklēt šo milzi. Tālāk sniegsim dažus visai noderīgus padomus, kā atvieglos jūsu IKEA iepirkšanās pieredzi, kad pirmo reizi būsiet tikuši cauri plašajām ieejas durvīm.

Kad esat tikuši sākuma vestibilā, jums būs nepieciešams no turienes paņemt dažas bezmaksas palīglietas, kas lieti noderēs, lai palīdzētu šajā aizraujošajā iepirkšanās pieredzē:

  • Veikala karte. Jā, šī var būt pat ļoti noderīga, jo veikala platības ir patiesi lielas un katrai zonai ir sava tematika.
  • IKEA piezīmju blociņš vai lapiņas un zīmulis, lai pierakstītu objektu atrašanās vietas numurus, kurus jūs, iespējams, vēlāk vēlēsieties iegādāties.
  • Mērlentes, kas noderēs, ja jums ir zināmi precīzi izmēri, kuros vēlaties iekļauties.
  • Lielais zilais IKEA pirkumu maisiņš, grozs vai rati.
  • Preču piedāvājuma katalogs, ja tas vēl nav jūsu īpašuma (to var pasūtīt arī tiešsaistē). Tas nav obligāti nepieciešams, bet var jums noderēt idejām arī pēc tam, kad esat pabeiguši iepirkšanos.

Tālāk, kad esat apbruņojušies ar visiem minētajiem palīgrīkiem, varat ienirt IKEA pasaulē. Ir vērts pieminēt, ka IKEA veikali standarta izvietojumā tiek sadalīti četrās zonās:

1. Izstāžu zālē ar neskaitāmām mazām dzīvokļu un istabu reprodukcijām, kurās var apskatīt, kā pārdošanā piedāvātie priekšmeti izskatās dzīvē.
Izstāžu zāle, kas parasti atrodas augstākajā veikala līmenī (visbiežāk tas ir 2. stāvā), ir tāda kā jūsu privātā spēļu telpa pieaugušajiem. Tāpēc, ja precīzi nezināt, kas tieši jums ir nepieciešams un ko tieši jūs vēlaties šeit iegadāties, plānojiet lielāko daļu apmeklējuma laika pavadīt šeit. Šī izstāžu zāle patiesi ir labākā vieta, kurā apskatīt visas IKEA mēbeles, kā tās varētu tikt izkārtotas arī jūsu pavisam maziņajā vai, gluži pretēji, ļoti plašajā dzīvesvietā. Ja redzat šajā zālē kaut ko, ko tūdaļ vēlaties iegādāties, cenu zīme jums pateiks priekšā, kur tālākās veikala zālēs to atrast, lai varētu iegādāties. IKEA cenu zīmes ir jūsu labākie draugi. Tās ne tikai norāda produktu krāsas, materiālus, izmērus un citu noderīgu informāciju, bet arī noliktavas ejas un plaukta numuru, no kuras jūs varēsiet paņemt izvēlēto priekšmetu, kad būsiet tikuši līdz noliktavai. Ierakstiet šo informāciju par izvēlēto priekšmetu savā piezīmju blociņā, ko paņēmāt pie ieejas durvīm.
2. Tirdzniecības telpas, kurās sameklēt visus sīkos priekšmetus un viegli pārnēsājamās preces.
Tirdzniecības telpās atrodas visi IKEA dekoru piederumi, piemēram, vāzes, spilveni, aizkari, audumi, gultas veļa, trauki un paklāji. Te atradīsiet visu kabineta iekārtojumam, kancelejas preces, bērnu preces, gultas veļas un vannas istabas piederumus, kā arī sveces un mākslīgos un dabīgos augus.
3. Pašapkalpošanās noliktava, kurā milzu plauktos uzglabātas visas mēbeles un furnitūra.
Pašapkalpošanās noliktava ir tieši tas, ko izsaka tās nosaukums – noliktava, kurā paši varat atrast un izņemt izvēlētās preces, ar kurām tālāk doties pie kases un norēķināties. Šeit jūs atradīsiet itin visas mēbeles, kuras jūs varējāt sīki un smalki izpētīt izstāžu zālē, tikai šeit tās būs sapakotas ērti pārvadājamās un ļoti kompaktās kastēs un iepakojumos, pieejamos tūlītējai pirkšanai. Izmantojiet veiktos ierakstus savā piezīmju grāmatiņā, lai atrastu pareizo eju un plaukta numuru, uz kura atrodas produkts, kuru esat nolēmuši iegādāties.
4. Un pašā noslēgumā atradīsies kases zona, kur norēķināties par visiem izvelētajiem pirkumiem.

Iepirkties kopā ar stilistu

Iepirkties kopā ar stilistu

Ja tomēr esat izvēlējušies saņemt stilista pakalpojumus, tad ir daži aspekti, kas jāpārzina, pirms iesaistīsieties darba attiecībās. Ar ko tad atšķirsies iepirkšanās ar stilistu? Tā kā mūsdienu sabiedrībā cilvēki ir pieraduši darbu darīt paši un bieži nelūgt palīdzību citiem. Bieži vien sievietes pašas sev var nokrāsot matus, toties var strīdēties par to, vai iznākums būs tāds pats, kā apmeklējot frizieri. Līdzīgi ir arī ar iepirkšanos. Ja vēlaties ieekonomēt laiku un, dažkārt, arī naudu, tad labāk kādam lūgt palīdzību, šoreiz stilistam. Ja jums palīdz cilvēks, kurš zina, kur doties pēc konkrētā apģērba, tad vari aizmirst par skraidīšanu pa veikaliem, līdz atrod kaut ko acij tīkamu. Iepērkoties ar stilistu ir iespēja izprast, kādas krāsas labāk atstāt citiem cilvēkiem un kāds piegriezums vislabāk piestāv tieši tavam ķermenim. Tāpat ir iespēja uzzināt kādas lietas pašlaik ir modē un, ja iepriekš nav bijis īsti skaidrs, tad tagad ir iespēja saprast, kādu izmēru tieši izvēlēties, lai apģērbs nebūtu ne pa lielu, ne pa mazu.

Konkrēti Ieva Rozentāle šai profesijai pievērsās pēc ilgu lēmumu pieņemšanas. Kad viņa vēl gāja skolā, viņa domāja par kādu “nopietnu” profesiju, kā ārsts, grāmatvedis vai darbs birojā. Viņa domāja par šāda veida darbu, jo viņas vecākiem šķita, ka darbs birojā ir vislabākais darbs. Tādēļ vecāki viņu iespaidoja un viņa arī vēlējās strādāt birojā. Pēc vidusskolas, viņa absolvēja Banku augstskolu un ieguva grādu finansēs. Bet tikai studiju gados viņa saprata, ka šī profesija viņai nav piemērota. Kopš tā brīža viņa pieņēma lēmumu krasi mainīt savas dzīves likteni un uzdrošinājās pārmaiņām. Viņa sāka apgūt šūšanu, konstruēšanu un vēlāk nonāca pie profesijas – stiliste, vizāžiste. Tajā brīdī viņa tiešām atrada sevi, nevis vecāku iedomas un uzskatus. Viņa jau no mazotnes ir bijusi radoša personība un nodarbojās ar rokdarbiem, kā arī interesējās par modi un tās aktualitāti. Viņa ir radoša, kā arī mīl iepirkties, tādēļ šis darbs viņai no kaislības ir pārvērties par hobiju, ar kuru ir iespēja nopelnīt.

Ir vairāki gadījumi, kādēļ cilvēki sāk meklēt stilista piedāvājumus. Bieži vien cilvēki savā dzīvē piedzīvo Itālijas lielas pārmaiņas, kas mudina tām sekot līdzi, bet nesaprot, kāds būtu piemērotākais stils. Nereti apkārtējie cilvēki sāk raidīt signālus, kas konkrētajam cilvēkam liek aizdomāties un apsvērt, ka nepieciešamas sava veida pārmaiņas. Ir arī daudzi cilvēki, kas vēlas ko jaunu, toties ar jaunu matu griezumu nav pieticis. Daudzas sievietes vēršas ar lūgumu pamainīt stilu, jo vēlas paeksperimentēt un beidzot atrast sev piemērotāko stilu. Ir sievietes, kas pašas nevar izlemt un nepieciešams vērtējums no malas, kuru sniedz kāds nepazīstams cilvēks. Bieži vien sievietes vēršas pie stilista, ja jaunajai sezonai nav apģērba, bet aizvien vēlas būt starojoša un moderna. Vairākkārt sievietes izraisa iniciatīvu, jo vēlas pamainīt vai atjaunot garderobi.
Nobeigums nākamajā rakstā.

Valmiera ir pilsēta, no kuras neaizbrauc

Valmiera ir pilsēta, no kuras neaizbrauc

No Rīgas līdz Valmierai ir mazliet vairāk par 100 kilometriem. Neskatoties uz šo mazo attālumu, dzīve šajās divās pilsētās krasi atšķiras. Viena no galvenajām atšķirībām – dzīvojamā platība. Te nav milzīgu rindu uz dzīvokļiem, te nav lepnu jaunceltņu, kuras ir paredzētas pircējiem no ārzemēm, bet te arī nav dzīvokļu, kuri jau ilgāku laiku stāvētu tukši nevienam nevajadzīgi. Tātad, tas nozīmē to, ka cilvēki masveidā neaizbrauc prom no Valmieras. Vēl par to liecina arī tas fakts, ja jums ir radusies vajadzība Valmierā izīrēt dzīvokli, tad, lai sameklētu jūsu vajadzībām atbilstošu, var paiet zināms laiks. Maksa, ko īpašnieki pieprasa par dzīvokļa izīrēšana, arī nav no mazajām, tātad tas nozīmē, ka pēc dzīvokļiem ir pieprasījums.

Pirms kāda laika pat klīda baumas, ka Valmierā un citas Vidzemes pilsētās dzīvokļus ir sākuši pirkt Ķīnas iedzīvotāji, lai saņemtu uzturēšanas atļauju. Kā apgalvo vadība, tad patiešām Ķīnas Republikas iedzīvotāji bija interesējušies par mājas iegādi, bet darījums tā arī nav noticis.

Inesis Boķis saka, ka pēc viņa domām, diez vai kāds Valmierā ir iegādājies dzīvokli vai māju priekš tam, lai iegūtu uzturēšanās atļauju. Pēc viņa domām, nerezidenti parasti dzīvokļus izvēlās tuvāk Rīgai. Ir iespējams, ka Valmiera ir izraisījusi interesi, ir iespējams, ka pat daži dzīvokļi arī tika nopirkti, bet tas nopietni iespaidot migrāciju nav spējīgs. Valmieras nekustamo īpašumu tirgus nekādas izmaiņas nav sajutis, cīņa notiek Rīgā un Jūrmalā.

Valmiera var lepoties ar savu ražošanu, ar saviem uzņēmumiem. Mūsdienās Valmierā ļoti strauji attīstās tūrisms, izglītības sfēra, bet galvenais Valmieras lepnums ir un paliek rūpniecība, pateicoties kurai mēs varam te dzīvot un turpināt attīstīties. Latvijā pašlaik rūpniecība ir attīstīta trīs pilsētās – Valmierā, Jelgavā un Ventspilī.

Valmierā rūpniecība, galvenokārt, attīstās pateicoties veiksmīgai uzņēmumu privatizācijai (izņēmumu savā laikā radīja gaļas apstrādes kombināts “Triāls”, kurš nobankrotēja). Jāatkārtojas un jāsaka, ka pilsētas rūpniecības attīstības rezultātā vietējā nekustamo īpašumu tirgū cenas par dzīvokļa īri ir ļoti tuvas Rīgas cenām – tie aptuveni ir 200 eiro. Un visi dzīvokļi, kuri tiek izīrēti, pārsvarā ir aizņemti. Ja apskatīsimies sludinājumos, tad mēs redzēsim sludinājumus, ka cilvēki vēlas īrēt un gandrīz neredzēsim sludinājumus, ka dzīvokļi tiek izīrēti. Šobrīd Valmierā varētu dzīvot aptuveni 26 – 27 tūkstoši iedzīvotāju, ir iespējams, ka pēdējo gadu laikā projām ir aizbraukuši kādi 2000 iedzīvotāju, bet tukšu dzīvokļu vienalga nav. Ļoti reti, bet īpašumus arī pārdod. Dzīvokļu cenas ir augstas gan ķieģeļu, gan paneļu mājās, bet pārsvarā tomēr dzīvokļus izīrē.

Uz Valmieru, no daudziem novadiem sabrauc arī studenti, jo Vidzemes augstskolā mācās aptuveni 1000 jauniešu. Viņi arī īrē dzīvokļus, ja kaut kādu apstākļu dēļ negrib vai nevar dzīvot kopmītnēs, kuras Valmierā ir labā stāvoklī.

Šobrīd Valmierā strauji attīstās cits sektors – privāto māju būvniecība. Netālu, aiz pilsētas robežām tiek piedāvāti zemes gabali, kuri der privātajai celtniecībai, šie piedāvājumi tiek labprāt izmantoti. Šī tendence jau tiek vērota ilgāku laiku, krīzes laikā daži projekti bija apstājušies, bet tagad visi zemes gabali atkal ir pārdoti.

Vidzemes pērle – Valmiera

Vidzemes pērle – Valmiera

Valmiera ir viena no skaistākajām un senākajām Vidzemes pilsētām, kuru priecē mūs ar savu viesmīlību un laipnību, cēlumu un tajā pašā laikā – vienkāršību. Skaistā daba, vēstures dabas pieminekļi, Vecpuišu parks, Sīmaņa baznīca, interesanti pasākumi, aizraujošas teiksmas un leģendas, tas vēl nav viss, kas jūs sagaida šajā viesmīlīgajā pilsētā.

Runājot par Valmieru, nav iespējams nepieminēt Gauju, kura kā zila zīda lenta plūst cauri pilsētai un sadala to divās daļās, vienu no tām sauc par Pārgauju. Gauja piešķir Valmierai neparastu dabīgumu, jo turpat, gandrīz pilsētas centrā sākas pastaigu takas, kuras aizvijas gar upes krastu. Valmieras iedzīvotājiem un tās ciemiņiem ir lieliska iespēja baudīt dabas burvību, jebkurā brīdī, viņiem nav jāmēro tāls ceļš, lai varētu atpūsties un izbaudīt nesteidzīgo vakara pastaigu gar ēnu sniedzošo mežu un straujajiem upes krastiem.

Valmieras platība ir 19, 35 kilometri un pēc pēdējiem iedzīvotāju skaitīšanas datiem, tajā dzīvoja aptuveni 25 130 iedzīvotāju (mūsdienās šis skaitlis noteikti jau ir mainījies). Valmiera atrodas salīdzinoši netālu no Rīgas, tāpēc daudzi tās iedzīvotāji, ir izvēlējušies strādāt Rīgā. Valmiera atrodas 50 kilometru attālumā no Igaunijas robežas.

Valmierai dažādos laikos ir bijuši dažādi nosaukumi – Wolmaria, Wolmahr, Waldemar, Wolmar, Vladimirec, tagad – Valmiera. Gadu simtiem ejot un mainoties, Valmierai daudz ko ir nācies piedzīvot, prieku ir nomainījuša bēdas, iedzīvotājus bieži vien pārņēma rūpes un raizes par rītdienu.

Viena no leģendām vēsta, ka Valmiera kā pilsēta sākta būvēt 1283. gadā, tās celtniecību vadīja Zobenbrāļu Ordeņa maģistrs Villekins fon Endorps un kā pirmo viņš sāk akmens pils celtniecību, kurai tika savākti akmeņi no pagānu elku pielūgšanas tempļu bijušajām vietām. Vēl līdz mūsdienām ir saglabājusies leģenda, ka pils celtniecībai tika izmantoti vietējo mežu sargātājas, Beverīnas, akmeņi, kura valdīja tajā vietā un kuras pilsēta atradās tieši tagadējās Valmieras vietā. Tāpēc tiek uzskatīts, ka pilsētu nepārtraukti vajā nelaimes, tā ne vienu reizi vien tika nojaukta un nodedzināta līdz pamatiem. Tieši tā tas bija Pirmā Pasaules kara laikā, tālākajos notikumos, kā arī Otrā Pasaules kara laikā, kad nodega gandrīz vai visas koka ēkas, bet tajā laikā Valmierā gandrīz visas ēkas bija tikai no koka.

XIV. gadsimtā Valmiera iestājas Hanzas savienībā. Tā tika uzskatīta par svarīgu tirdzniecības centru, kurš veiksmīgi atradās tieši tirdzniecības, uz Krieviju un tālāk uz Austrumiem, ceļā. Tajos laikos Valmiera ir tipiska viduslaiku pilsēta, kuru ieskauj akmens siena.

Nelaimes, kuras tika pareģotas Valmierai, sākās 1560.gadā, kad krievu cara Ivana Bargā karapulki ielenca pilsētu, izlaupīja un sagrāva to, bet Valmieru, Ivanam Bargajam, tā arī neizdevās ieņemt. Pēc Livonijas kara pilsēta pārgāja Polijai, bet jau 1622. gadā, to iekaroja zviedri un tad sākas Valmieras melnā josla – neganta mēra epidēmija, ugunsgrēki, kuri atkal nopostīja gandrīz vai visu pilsētu, zemnieku sacelšanās. Kā jau tika minēts, 1944. gadā pilsēta tika nopostīta atkal, tās centrs bija nodedzis.

Pilsēta tika atjaunota 1960. gadu sākumā, tā atkal sāka atplaukt un līdzināties mūsdienīgām, provinciālām pilsētiņām. No vecajām ēkām ir saglabājusies Radoņežas Sergija pareizticīgo baznīca un apustuļa Sīmaņa luterāņu baznīca, kuras celtniecības uzsākšana tiek datēta ar 1283. gadu.
Tagad Valmiera ir skaista, zaļa, sakopta pilsēta, kura atgādina lielu parku, pa kuru var pastaigāties un priecāties par skaistajām pilsētas ainavām un dabu.

Viesmīlīgā Valmiera

Viesmīlīgā Valmiera

Viena no skaistākajām Vidzemes pilsētām, Valmiera, atrodas gleznainajos Gaujas krastos. Vietām straujā, vietām mierīgā upe sadala pilsētu divās daļās. Jaunais tilts, kurš ir uzbūvēts pāri upei, ļoti skaisti iekļaujas kopējā ainavā. Sakoptā vide, daudz ziedu un gleznainu ainavu, padara Valmieru vēl skaistāku un sirdij tīkamāku.

Bet jāsaka, ka Valmiera ir ne tikai skaista, bet arī ļoti viesmīlīga pilsēta. Viesojoties Valmierā jūs satiksiet smaidīgus un laipnus cilvēkus, šeit jūs varēsiet iepazīties un apskatīt daudz interesantu un vēsturisku vietu, te jūs varēsiet izbaudīt sātīgu maltīti vietā, pēc jūsu pašu izvēles, piemēram, tā var būt kafejnīca “Bastions”, kura priecēs jūs ar plašo ēdienu izvēli, vai arī restorāns “Rātes vārti”, kur jūs nesteigdamies varēsiet izbaudīt garšīgo ēdienu, laipno apkalpošanu un fantastisko atmosfēru.

Valmierā katru gadu notiek pilsētas svētki. Šajā laikā pilsēta ir saposta, kā jau īsta jubilāre un ar savu plašo pasākumu klāstu ir gatava uzņemt ciemiņus no malu malām. Esmu pamanījusi, jo vairāk ciemiņu, jo līksmāka pilsēta, arī tai patīk, ka tā tiek savos svētkos godināta un sumināta.

Ja ir gadījies Valmierā nokļūt ne tik saulainā laikā, vai arī ja negribas baudīt aktīvu atpūtu, tad var droši doties uz kinoteātri un izbaudīt kādreiz tik ļoti populāro kino mākslu. Arī Valmieras kinoteātris atceras tos laikus, kad katram no mums nebija iespējas mājās skatīties jaunākās filmas un mēs visi varējām tās redzēt tikai kinoteātrī, tāpēc ar nepacietību gaidījām, kad uz kinoteātru ekrāniem parādīsies jaunās kinofilmas.

Ja savu braucienu uz Valmieru plānojat jau laicīgi, tad varat apskatīties, ko piedāvā Valmieras teātris. Lieliskas izrādes, spoža aktieru spēle – tā ir neatņemama Valmieras teātra sastāvdaļa. Valmieras Drāmas teātris atrodas ļoti gleznainā vietā un ja jums uz teātra izrādi ir gadījies ierasties mazliet ātrāk, tad jūs varat šo laiku pavadīt pastaigājoties un izbaudot gleznainās ainavas, kuras atrodas Valmieras teātra tuvumā.

Turpat, pilsētas centrā, Gaujas stāvajā krastā atrodas arī luterāņu Svētā Sīmaņa baznīca. Baznīcas ēka ir būvēta XIII. gadsimtā, tiek uzskatīts, ka tās celtniecība varētu būt sākusies 1283. gadā. Valmieras luterāņu draudze ir viena no lielākajām draudzēm Latvijā.

Svētā Sīmaņa baznīca ir īpaša ar ērģeļu skanējumu, kuras tajā atrodas. Heinriha Andreasa Konciusa ērģeles tika uzstādītas 1780. gadā, bet XIX. gadsimta otrajā pusē tika uzstādītas F. Ladegasta būvētās ērģeles. Šīs ērģeles tiek uzskatītas par labākajām ērģelēm Latvija.

Klausoties brīnumainajās ērģeļu skaņās, mums ir iespēja aizmirst par ikdienišķajām rūpēm, aizmirst par steigu, par grūtībām, ar ko šajā dzīvē mums ir jāsaskaras. Klausoties šī mūzikas instrumenta skaņās, mēs paceļamies tam visam pāri, aizdomājamies par mūžīgajām vērtībām, par daudz augstākām, varbūt mums ne vienmēr saprotamām lietām.

Jaunā veidolā atkal ir vēris durvis Vecpuišu parka paviljons, tagad tā ir koncertzāle “Valmiera”. Tās restaurētāji ir darījuši visu, lai šeit būtu brīnišķīga skaņa un tas viņiem ir izdevies, jo atzinības vārdi ir gūtu no daudziem speciālistiem mūzikas jomā.

Valmiera ir maza sapņu pilsēta, kura gaida ciemos ikvienu no mums, un ja mums ir pagadījies kāds brīvs brītiņš, varbūt dosimies izbaudīt Valmieras viesmīlību?