Valmieras rajons

Valmieras rajons

Valmieras rajons ir viens no gleznainākajiem, skaistākajiem, klusuma un miera pilnajiem Vidzemes rajoniem, kurš dzīvo aktīvu saimniecisko un kultūras dzīvi. Valmieras rajonam cauri plūst neparedzamā Gauja un noslēpumainā Salaca, kuras krastos ir noslēpusies viena no rajona skaistākajām pilsētām – Mazsalaca. Mazsalacā un tās apkārtnē ir ļoti skaista, ievērības cienīga daba, kuru ir vērts apskatīties. Vēl viena maza un skaista pilsēta ir Rūjiena. Daudziem no mums šī pilsēta asociējas ar fantastiski, garšīgu saldējumu.

Visaugstākais rajona punkts – miglas ieskautais Zilais kalns, kura virsotnē joprojām var dzirdēt velna mātīšu dziedātās dziesmas un dieva kalpu balsis. Te jūs varat atjaunot savu, ne vienmēr lietderīgi iztērēto enerģiju, apsēsties un akmens un sajust tā siltumu un to, kā pie jums atkal atgriežas enerģija. Zilais kalns Latvijā tiek uzskatīts par vienu no spēcīgākajām enerģētiskajām vietām.

No šejienes var redzēt, kā cauri niedru audzēm spīd sirmais Burtnieku ezers, kurš vilina mūs ar zivju pārpilnību. Te ganās, slavenie šķirnes rikšotāji, ar kuriem var doties pastaigā gan jāšus, gan pajūgā.

Ja jūs savas brīvdienas gribat pavadīt aktīvi atpūšoties, tad varat doties ceļojumā ar laivām, bet ziemā – vizināties ar kalnu slēpēm. Ja nav sniega, tad ir iespējams izveidot mākslīgo sniega segu, pa kuru slēpes slīd ne sliktāk, kā pa dabisko sniegu. Neskatoties uz to, ka pēdējos gados Latvijā sniega ir ļoti maz, tas netraucē pavadīt jaukas brīvdienas kopā ar ģimeni, slēpojot.

Valmiera ir pilsēta, kurā valda miers, tā var iztulkot pilsētas nosaukumu. Cauri pilsētai, plūst viena no skaistākajām Latvijas upēm – Gauja, pāri kurai, pašā pilsētas centrā ir uzbūvēts tilts. Turpat, netālu atrodas viens no pilsētas viduslaiku nocietinājumiem – bastions “Stārķu ligzda”. Kādreizējā, Tērbatas bastiona vietā, tagad ir uzbūvēts Valmieras drāmas teātris. Netālu no teātra, Burtnieku ielā, atrodas vecās pils drupas un pilsētā visvecākās mājas, vienā no tām ir iekārtojies Valmieras novadpētniecības muzejs. Muzeja tuvumā, mazās Rātsupītes labajā krastā paceļas Valterkalniņš, bet kreisajā – Lucas kalns.

Vēl, līdz pat mūsdienām, skaidri nav zināms, no kurienes ir cēlies pilsētas nosaukums. Vienā no versijām, pilsēta par šo nosaukumu var pateikties Pleskavas kņazam Volodimiram, kurš 13. gadsimtā izpildīja tiesneša pienākumus.

Vēstures hronikās, Valmieras vārds pirmo reizi tiek pieminēts 1323. gadā, kad tā jau gandrīz simts gadus bija Livonijas ordeņa pakļautībā, bet 14. gadsimtā Valmiera kļūst par Hanzas ordeņa locekli.

Daudziem no mums pilsētas nosaukums asociējas ar Valmieras minerālūdeni, nav brīnuma, ja mums pajautā, ko ražo Valmierā, pirmais ko mēs atcerētos, būtu minerālūdens. Minerālūdens avots tika atklāts 1928. gadā un divus gadus vēlāk, tas starptautiskajā izstādē Beļģijā ieguva zelta medaļu.

Valmiera vienmēr ir bijusi un ir arī pašlaik, nozīmīgs kultūras centrs Vidzemē. 1839. gadā šeit notika pasniedzēju seminārs, kuru vadīja J. Cimze, bet 1919. gadā te ir dibināts Leona Paegles vārdā nosauktais Valmieras drāmas teātris, kurš ir viens no nedaudziem profesionāliem teātriem, kurš atrodas ārpus Rīgas. Valmierā dzīvo ļoti daudz studentu, kuri mācās Vidzemes augstskolā un piešķir pilsētai savdabīgu, jautru un interesantu tēlu.

Valmiera un tās tuvākā apkārtne

Valmiera un tās tuvākā apkārtne

Valmiera ir skaista un interesanta pilsētā, kurā notiek daudz dažādu un interesantu pasākumu. To pašu varam arī teikt par tām mazajām pilsētiņām, kuras atrodas netālu no Valmieras. Katru gadu Valmiera un valmierieši svin pilsētas svētkus. Pasākumu programma ir daudzpusīga un interesanta.

Kad pilsētas svētki ir nosvinēti, pilsēta sāk gatavoties 1. septembrim. Skolniekus un viņu vecākus priecē no ziediem veidotie rotājumi pilsētas centrā. Tas ir jauks apsveikums visiem skolotājiem, skolniekiem, vecākiem un jebkuram valmierietim, tāpēc ka Valmiera var lepoties ar to, ka savas skolas gaitas uzsāk daudz jauno valmieriešu.

Kad skolas gaitas ir veiksmīgi uzsāktas – pie durvīm jau klauvē Simjūdu tirgus. Šis tirgus notiek katru gadu, Valmierā, oktobrī un to apmeklē ļoti daudz cilvēku arī no tuvākās apkaimes. Savu nosaukumu Simjūdu tirgus ir ieguvis no Svētā Sīmaņa dienas, kad bija likti pamati Valmieras baznīcai. Senajos laikos baznīcu būvēja netālu no tuvumā esošā tirgus, vai arī otrādi, tirgu ierīkoja netālu no jau esošās baznīcas.

Svētā Sīmaņa baznīca

Svētā Sīmaņa baznīca (1283) tika daudzas reizes nojaukta un atkal atjaunota, tās arhitektūrā ir apvienoti romāņu un gotiskais stils, daudzu gadu garumā ir savākta plaša, mākslas priekšmetu kolekcija. 1886. gadā tika uzstādītas jaunas, Fridriha Ladegasta izgatavotās ērģeles (pēc skaita trešās, pirms tam bija divas citu, meistaru izgatavotās ērģeles). Līdzekļus tām ziedoja Kokmuižas īpašnieks Teodors Šrēders. 19. gadsimtā Vidzemē tika uzstādītas četras Fridriha Ladegasta izgatavotās ērģeles – Valmierā, Burtniekos, Matīšos un Cesvainē. No skatu laukuma torņa paveras lielisks skats uz Valmieru un tās apkaimi.

Novadpētniecības muzejs un Valmieras pilsdrupas

Muzejs jūs iepazīstinās ar novada vēsturi mūsdienīgiem mākslas darbiem. Netālu atrodas bruņinieku cietokšņa, kurš tika nojaukts 1702. gadā, sienu paliekas. Ir iespējams, ka pils tika celta vienā un tajā paša laikā, kad Svētā Sīmaņa baznīca.

Valmieras drāmas teātris

Jau kopš seniem laikiem Valmierā valda teātra gars, kurš dāvā cilvēkiem neizsakāmu mīlestību pret teātri. Ja tā nebūtu, vai tad būtu iespējams, ka mazā, Vidzemes pilsētā dzīvo teātris, uz kura izrādēm brauc cilvēki gan no galvaspilsētas, gan no tuvākajām kaimiņrepublikām.

Zilais kalns

Zilais kalns tiek saukts arī par zīlnieču kalnu. Kalna nosaukums ir saistīts ar vietu, kurā agrāk dzīvoja senās zīlnieces. Tā ir sena, latviešu svētvieta. Te atrodas upurakmens un izsīcis svētavots. Cilvēki vēl ilgu laiku, pēc svētavota izsīkšanas gāja uz kalnu, lai ar avota smilšu palīdzību ārstētu acu slimības. Leģenda vēsta, ka šeit ir apglabāts līvu varonis Imanta, kurš 1198. gadā, kaujā pie Rīgas nodūra arhibīskapu Bertoldu. Par to rakstīja G. Merķelis un A. Pumpurs.

Burtnieki

Leģenda vēsta, ka kādreiz šajā vietā ir dzīvojuši burvji, kuriem buršanās “tāds sīkums vien ir bijis”. Daudzi uzskata, ka te varēja būt seno baltu buršanās vieta. Izpostītā, 18. gadsimta muižas parkā, starp daudzveidīgajiem ēnainās alejas kokiem un romantiskajiem dīķiem, jūs sagaidīs senās Līvu ordeņa pils drupas un no granīta kaltie kapakmeņi.
Mazsalaca.

Te jūs neatradīsiet nozīmīgus vēstures pieminekļus vai lielus muzejus. Uz šo klusuma pilno zemes nostūri brauc, lai izbaudītu dabas skaistumu, neparastu un nesaprastu, kā Salaca, kura sāk savu rāmo tecējumu uz jūru no senā Burtnieku ezera.