Valmieras drāmas teātris

Valmieras drāmas teātris

Valmierā, ļoti gleznainā vietā, atrodas Valmieras Drāmas teātris. Jau, kopš pašas tā dibināšanas, teātris ir ļoti svarīgs ne tikai Valmieras iedzīvotājiem, bet arī visiem teātra cienītājiem no visas valsts. Patiešām, Valmieras Drāmas teātris ir spējīgs izsaukt milzīgu sajūsmu, tāpēc, ka ir spējis ļoti augstā līmenī pacelt gan kvalitāti, gan radošo pieeju. Daudzi Latvijas iedzīvotāji, ir gatavi mērot 100 un pat vairāk kilometrus, lai apmeklētu Valmieras Drāmas teātra izrādes. Tas ir liels rādītājs tam, ka teātris tik tiešām atrodas ļoti augstā līmenī.

Valmierā ir arī bāzēti daudzi kredītu salīdzināšanas portāli un ne tikai Latvijas bet arī Gruzijas, kas izsniedz “online sesxebi” un pat “უპროცენტო სესხები

Šis teātris, patiešām, ir vienīgais profesionālais drāmas teātris visā Vidzemē, tāpēc tam ir vēl lielāka reģionālā nozīme, tāpēc, ka mazo, Latvijas pilsētu iedzīvotājiem, ne vienmēr ir iespēja doties uz izrādi, uz Rīgu. Bet Valmiera, un tās iedzīvotāji var būt lepni par to, ka Rīgas iedzīvotāji, paši ir gatavi doties uz Valmieru, uz teātra izrādēm.

Valmieras dramatiskajam teātrim ir diezgan sena vēsture. Tās pirmsākumi meklējami jau 1919. gadā, kad blakus Svētā Sīmaņa baznīcai tika uzbūvēts Latvijas Biedrības Nams, kurā atradās gan zāle, gan skatuve, kura bija paredzēta dažādām izrādēm. Bet, 1923. gadu ir pieņemts uzskatīt par precīzāku teātra dzimšanas gadu. pēc Otrā pasaules kara teātri nosauca par Leona Paegles Valsts Valmieras drāmas teātri.

Vērojot teātri no malas, visu šo gadu garumā, varam pamanīt, ka dažādos laika periodos, tam ir bijusi dažāda vadība, tam ir bijuši dažādi nosaukumi, tas ir iestudējis dažāda satura uzvedumus, kreatīvie teātra vadītāji ieviesa jaunas koncepcijas un idejas, bet neskatoties uz visām šīm pārmaiņā, teātris ir bijis spējīgs saglabāt un izcelties ar savu nevainojamo kvalitāti un profesionālismu.

Katru gadu Valmieras drāmas teātris saņem labākās balvas, tāpēc nešaubieties, šis teātris ir lielisks piemērs tam, ka lielā un izcilā māksla ir spējīga dzīvot un attīstīties ne tikai valsts kultūras centrā Rīgā, bet arī aiz tās robežām. Šobrīd teātrī ir pieejamas trīs skatuves un kafejnīca. Teātris piedāvā arī ekskursijas teātra aizkulišu pasaulē. Tā ir vienreizēja iespēja apskatīties kā tur izskatās, tāpēc, ka šo jautājumu mēs sev esam uzdevuši ne vienu reizi vien. Droši vien, ka lielu iespaidu, uz mums ir atstājis kinofilmās redzētais, jo tur aizkulišu pasaule ir attēlota kā noslēpumaina, savu dzīvi dzīvojoša pasaule.

Jums būs iespēja ne tikai apceļot teātra aizkulises, bet arī satikties ar saviem iemīļotajiem aktieriem: Antu Aizupi, Ingu Apini, Aigaru Apini, Astru Baumani, Rutu Birgeri, Māri Bezmeru, Ligitu Dēvicu, Regīnu Devīti, Daci Eversu, Kārli Freimani, Ievu Džindžu, Rūtu Dišleri, Rihardu Jakovļevu, Ināru Ieviņu, Eduardu Johansonu, Janusu Johansonu, Terēzi Lasmani, Ingus Kniploku, Vizmu Kalmi, Leldi kalēju, Mārtiņu Liepu, Ilzi Lieckalniņu, Juri Laiviņu, Tālivaldi Lasmani, Māru Menniku, Agri Māsēnu, Mārtiņu Meieru, Ivo Martinsonu, Oskaru Morozovu, Arnoldu Osi, Kārli Neimani, Inesi Pudžu, Ilzi Pukinsku, Annu Putniņu, Skaidrīti Putniņu, Ievu Puķi, Inesi Ramuti, Ģirtu Rāviņu, Krišjāni Salmiņu, Rihardu Rudāku, Baibu Valanti, Imantu Stradu, Ivaru vanagu, Elīnu Vāni, Māru Vīganti un Aigaru Vilimu.

Valmieras drāmas teātris ir iestudējis ļoti daudz, dažāda satura izrāžu: “Smaržo sēnes”, “Nāves deja”, “Rudenīgais blūzs”, “Celtnieks Sūlness”, “Kāpēc es nogalināju sievu” u. d. c.

Valmieras rajons

Valmieras rajons

Valmieras rajons ir viens no gleznainākajiem, skaistākajiem, klusuma un miera pilnajiem Vidzemes rajoniem, kurš dzīvo aktīvu saimniecisko un kultūras dzīvi. Valmieras rajonam cauri plūst neparedzamā Gauja un noslēpumainā Salaca, kuras krastos ir noslēpusies viena no rajona skaistākajām pilsētām – Mazsalaca. Mazsalacā un tās apkārtnē ir ļoti skaista, ievērības cienīga daba, kuru ir vērts apskatīties. Vēl viena maza un skaista pilsēta ir Rūjiena. Daudziem no mums šī pilsēta asociējas ar fantastiski, garšīgu saldējumu.

Visaugstākais rajona punkts – miglas ieskautais Zilais kalns, kura virsotnē joprojām var dzirdēt velna mātīšu dziedātās dziesmas un dieva kalpu balsis. Te jūs varat atjaunot savu, ne vienmēr lietderīgi iztērēto enerģiju, apsēsties un akmens un sajust tā siltumu un to, kā pie jums atkal atgriežas enerģija. Zilais kalns Latvijā tiek uzskatīts par vienu no spēcīgākajām enerģētiskajām vietām.

No šejienes var redzēt, kā cauri niedru audzēm spīd sirmais Burtnieku ezers, kurš vilina mūs ar zivju pārpilnību. Te ganās, slavenie šķirnes rikšotāji, ar kuriem var doties pastaigā gan jāšus, gan pajūgā.

Ja jūs savas brīvdienas gribat pavadīt aktīvi atpūšoties, tad varat doties ceļojumā ar laivām, bet ziemā – vizināties ar kalnu slēpēm. Ja nav sniega, tad ir iespējams izveidot mākslīgo sniega segu, pa kuru slēpes slīd ne sliktāk, kā pa dabisko sniegu. Neskatoties uz to, ka pēdējos gados Latvijā sniega ir ļoti maz, tas netraucē pavadīt jaukas brīvdienas kopā ar ģimeni, slēpojot.

Valmiera ir pilsēta, kurā valda miers, tā var iztulkot pilsētas nosaukumu. Cauri pilsētai, plūst viena no skaistākajām Latvijas upēm – Gauja, pāri kurai, pašā pilsētas centrā ir uzbūvēts tilts. Turpat, netālu atrodas viens no pilsētas viduslaiku nocietinājumiem – bastions “Stārķu ligzda”. Kādreizējā, Tērbatas bastiona vietā, tagad ir uzbūvēts Valmieras drāmas teātris. Netālu no teātra, Burtnieku ielā, atrodas vecās pils drupas un pilsētā visvecākās mājas, vienā no tām ir iekārtojies Valmieras novadpētniecības muzejs. Muzeja tuvumā, mazās Rātsupītes labajā krastā paceļas Valterkalniņš, bet kreisajā – Lucas kalns.

Vēl, līdz pat mūsdienām, skaidri nav zināms, no kurienes ir cēlies pilsētas nosaukums. Vienā no versijām, pilsēta par šo nosaukumu var pateikties Pleskavas kņazam Volodimiram, kurš 13. gadsimtā izpildīja tiesneša pienākumus.

Vēstures hronikās, Valmieras vārds pirmo reizi tiek pieminēts 1323. gadā, kad tā jau gandrīz simts gadus bija Livonijas ordeņa pakļautībā, bet 14. gadsimtā Valmiera kļūst par Hanzas ordeņa locekli.

Daudziem no mums pilsētas nosaukums asociējas ar Valmieras minerālūdeni, nav brīnuma, ja mums pajautā, ko ražo Valmierā, pirmais ko mēs atcerētos, būtu minerālūdens. Minerālūdens avots tika atklāts 1928. gadā un divus gadus vēlāk, tas starptautiskajā izstādē Beļģijā ieguva zelta medaļu.

Valmiera vienmēr ir bijusi un ir arī pašlaik, nozīmīgs kultūras centrs Vidzemē. 1839. gadā šeit notika pasniedzēju seminārs, kuru vadīja J. Cimze, bet 1919. gadā te ir dibināts Leona Paegles vārdā nosauktais Valmieras drāmas teātris, kurš ir viens no nedaudziem profesionāliem teātriem, kurš atrodas ārpus Rīgas. Valmierā dzīvo ļoti daudz studentu, kuri mācās Vidzemes augstskolā un piešķir pilsētai savdabīgu, jautru un interesantu tēlu.

Valmiera un tās tuvākā apkārtne

Valmiera un tās tuvākā apkārtne

Valmiera ir skaista un interesanta pilsētā, kurā notiek daudz dažādu un interesantu pasākumu. To pašu varam arī teikt par tām mazajām pilsētiņām, kuras atrodas netālu no Valmieras. Katru gadu Valmiera un valmierieši svin pilsētas svētkus. Pasākumu programma ir daudzpusīga un interesanta.

Kad pilsētas svētki ir nosvinēti, pilsēta sāk gatavoties 1. septembrim. Skolniekus un viņu vecākus priecē no ziediem veidotie rotājumi pilsētas centrā. Tas ir jauks apsveikums visiem skolotājiem, skolniekiem, vecākiem un jebkuram valmierietim, tāpēc ka Valmiera var lepoties ar to, ka savas skolas gaitas uzsāk daudz jauno valmieriešu.

Kad skolas gaitas ir veiksmīgi uzsāktas – pie durvīm jau klauvē Simjūdu tirgus. Šis tirgus notiek katru gadu, Valmierā, oktobrī un to apmeklē ļoti daudz cilvēku arī no tuvākās apkaimes. Savu nosaukumu Simjūdu tirgus ir ieguvis no Svētā Sīmaņa dienas, kad bija likti pamati Valmieras baznīcai. Senajos laikos baznīcu būvēja netālu no tuvumā esošā tirgus, vai arī otrādi, tirgu ierīkoja netālu no jau esošās baznīcas.

Svētā Sīmaņa baznīca

Svētā Sīmaņa baznīca (1283) tika daudzas reizes nojaukta un atkal atjaunota, tās arhitektūrā ir apvienoti romāņu un gotiskais stils, daudzu gadu garumā ir savākta plaša, mākslas priekšmetu kolekcija. 1886. gadā tika uzstādītas jaunas, Fridriha Ladegasta izgatavotās ērģeles (pēc skaita trešās, pirms tam bija divas citu, meistaru izgatavotās ērģeles). Līdzekļus tām ziedoja Kokmuižas īpašnieks Teodors Šrēders. 19. gadsimtā Vidzemē tika uzstādītas četras Fridriha Ladegasta izgatavotās ērģeles – Valmierā, Burtniekos, Matīšos un Cesvainē. No skatu laukuma torņa paveras lielisks skats uz Valmieru un tās apkaimi.

Novadpētniecības muzejs un Valmieras pilsdrupas

Muzejs jūs iepazīstinās ar novada vēsturi mūsdienīgiem mākslas darbiem. Netālu atrodas bruņinieku cietokšņa, kurš tika nojaukts 1702. gadā, sienu paliekas. Ir iespējams, ka pils tika celta vienā un tajā paša laikā, kad Svētā Sīmaņa baznīca.

Valmieras drāmas teātris

Jau kopš seniem laikiem Valmierā valda teātra gars, kurš dāvā cilvēkiem neizsakāmu mīlestību pret teātri. Ja tā nebūtu, vai tad būtu iespējams, ka mazā, Vidzemes pilsētā dzīvo teātris, uz kura izrādēm brauc cilvēki gan no galvaspilsētas, gan no tuvākajām kaimiņrepublikām.

Zilais kalns

Zilais kalns tiek saukts arī par zīlnieču kalnu. Kalna nosaukums ir saistīts ar vietu, kurā agrāk dzīvoja senās zīlnieces. Tā ir sena, latviešu svētvieta. Te atrodas upurakmens un izsīcis svētavots. Cilvēki vēl ilgu laiku, pēc svētavota izsīkšanas gāja uz kalnu, lai ar avota smilšu palīdzību ārstētu acu slimības. Leģenda vēsta, ka šeit ir apglabāts līvu varonis Imanta, kurš 1198. gadā, kaujā pie Rīgas nodūra arhibīskapu Bertoldu. Par to rakstīja G. Merķelis un A. Pumpurs.

Burtnieki

Leģenda vēsta, ka kādreiz šajā vietā ir dzīvojuši burvji, kuriem buršanās “tāds sīkums vien ir bijis”. Daudzi uzskata, ka te varēja būt seno baltu buršanās vieta. Izpostītā, 18. gadsimta muižas parkā, starp daudzveidīgajiem ēnainās alejas kokiem un romantiskajiem dīķiem, jūs sagaidīs senās Līvu ordeņa pils drupas un no granīta kaltie kapakmeņi.
Mazsalaca.

Te jūs neatradīsiet nozīmīgus vēstures pieminekļus vai lielus muzejus. Uz šo klusuma pilno zemes nostūri brauc, lai izbaudītu dabas skaistumu, neparastu un nesaprastu, kā Salaca, kura sāk savu rāmo tecējumu uz jūru no senā Burtnieku ezera.

Valmiera ir pilsēta, no kuras neaizbrauc

Valmiera ir pilsēta, no kuras neaizbrauc

No Rīgas līdz Valmierai ir mazliet vairāk par 100 kilometriem. Neskatoties uz šo mazo attālumu, dzīve šajās divās pilsētās krasi atšķiras. Viena no galvenajām atšķirībām – dzīvojamā platība. Te nav milzīgu rindu uz dzīvokļiem, te nav lepnu jaunceltņu, kuras ir paredzētas pircējiem no ārzemēm, bet te arī nav dzīvokļu, kuri jau ilgāku laiku stāvētu tukši nevienam nevajadzīgi. Tātad, tas nozīmē to, ka cilvēki masveidā neaizbrauc prom no Valmieras. Vēl par to liecina arī tas fakts, ja jums ir radusies vajadzība Valmierā izīrēt dzīvokli, tad, lai sameklētu jūsu vajadzībām atbilstošu, var paiet zināms laiks. Maksa, ko īpašnieki pieprasa par dzīvokļa izīrēšana, arī nav no mazajām, tātad tas nozīmē, ka pēc dzīvokļiem ir pieprasījums.

Pirms kāda laika pat klīda baumas, ka Valmierā un citas Vidzemes pilsētās dzīvokļus ir sākuši pirkt Ķīnas iedzīvotāji, lai saņemtu uzturēšanas atļauju. Kā apgalvo vadība, tad patiešām Ķīnas Republikas iedzīvotāji bija interesējušies par mājas iegādi, bet darījums tā arī nav noticis.

Inesis Boķis saka, ka pēc viņa domām, diez vai kāds Valmierā ir iegādājies dzīvokli vai māju priekš tam, lai iegūtu uzturēšanās atļauju. Pēc viņa domām, nerezidenti parasti dzīvokļus izvēlās tuvāk Rīgai. Ir iespējams, ka Valmiera ir izraisījusi interesi, ir iespējams, ka pat daži dzīvokļi arī tika nopirkti, bet tas nopietni iespaidot migrāciju nav spējīgs. Valmieras nekustamo īpašumu tirgus nekādas izmaiņas nav sajutis, cīņa notiek Rīgā un Jūrmalā.

Valmiera var lepoties ar savu ražošanu, ar saviem uzņēmumiem. Mūsdienās Valmierā ļoti strauji attīstās tūrisms, izglītības sfēra, bet galvenais Valmieras lepnums ir un paliek rūpniecība, pateicoties kurai mēs varam te dzīvot un turpināt attīstīties. Latvijā pašlaik rūpniecība ir attīstīta trīs pilsētās – Valmierā, Jelgavā un Ventspilī.

Valmierā rūpniecība, galvenokārt, attīstās pateicoties veiksmīgai uzņēmumu privatizācijai (izņēmumu savā laikā radīja gaļas apstrādes kombināts “Triāls”, kurš nobankrotēja). Jāatkārtojas un jāsaka, ka pilsētas rūpniecības attīstības rezultātā vietējā nekustamo īpašumu tirgū cenas par dzīvokļa īri ir ļoti tuvas Rīgas cenām – tie aptuveni ir 200 eiro. Un visi dzīvokļi, kuri tiek izīrēti, pārsvarā ir aizņemti. Ja apskatīsimies sludinājumos, tad mēs redzēsim sludinājumus, ka cilvēki vēlas īrēt un gandrīz neredzēsim sludinājumus, ka dzīvokļi tiek izīrēti. Šobrīd Valmierā varētu dzīvot aptuveni 26 – 27 tūkstoši iedzīvotāju, ir iespējams, ka pēdējo gadu laikā projām ir aizbraukuši kādi 2000 iedzīvotāju, bet tukšu dzīvokļu vienalga nav. Ļoti reti, bet īpašumus arī pārdod. Dzīvokļu cenas ir augstas gan ķieģeļu, gan paneļu mājās, bet pārsvarā tomēr dzīvokļus izīrē.

Uz Valmieru, no daudziem novadiem sabrauc arī studenti, jo Vidzemes augstskolā mācās aptuveni 1000 jauniešu. Viņi arī īrē dzīvokļus, ja kaut kādu apstākļu dēļ negrib vai nevar dzīvot kopmītnēs, kuras Valmierā ir labā stāvoklī.

Šobrīd Valmierā strauji attīstās cits sektors – privāto māju būvniecība. Netālu, aiz pilsētas robežām tiek piedāvāti zemes gabali, kuri der privātajai celtniecībai, šie piedāvājumi tiek labprāt izmantoti. Šī tendence jau tiek vērota ilgāku laiku, krīzes laikā daži projekti bija apstājušies, bet tagad visi zemes gabali atkal ir pārdoti.

Vidzemes pērle – Valmiera

Vidzemes pērle – Valmiera

Valmiera ir viena no skaistākajām un senākajām Vidzemes pilsētām, kuru priecē mūs ar savu viesmīlību un laipnību, cēlumu un tajā pašā laikā – vienkāršību. Skaistā daba, vēstures dabas pieminekļi, Vecpuišu parks, Sīmaņa baznīca, interesanti pasākumi, aizraujošas teiksmas un leģendas, tas vēl nav viss, kas jūs sagaida šajā viesmīlīgajā pilsētā.

Runājot par Valmieru, nav iespējams nepieminēt Gauju, kura kā zila zīda lenta plūst cauri pilsētai un sadala to divās daļās, vienu no tām sauc par Pārgauju. Gauja piešķir Valmierai neparastu dabīgumu, jo turpat, gandrīz pilsētas centrā sākas pastaigu takas, kuras aizvijas gar upes krastu. Valmieras iedzīvotājiem un tās ciemiņiem ir lieliska iespēja baudīt dabas burvību, jebkurā brīdī, viņiem nav jāmēro tāls ceļš, lai varētu atpūsties un izbaudīt nesteidzīgo vakara pastaigu gar ēnu sniedzošo mežu un straujajiem upes krastiem.

Valmieras platība ir 19, 35 kilometri un pēc pēdējiem iedzīvotāju skaitīšanas datiem, tajā dzīvoja aptuveni 25 130 iedzīvotāju (mūsdienās šis skaitlis noteikti jau ir mainījies). Valmiera atrodas salīdzinoši netālu no Rīgas, tāpēc daudzi tās iedzīvotāji, ir izvēlējušies strādāt Rīgā. Valmiera atrodas 50 kilometru attālumā no Igaunijas robežas.

Valmierai dažādos laikos ir bijuši dažādi nosaukumi – Wolmaria, Wolmahr, Waldemar, Wolmar, Vladimirec, tagad – Valmiera. Gadu simtiem ejot un mainoties, Valmierai daudz ko ir nācies piedzīvot, prieku ir nomainījuša bēdas, iedzīvotājus bieži vien pārņēma rūpes un raizes par rītdienu.

Viena no leģendām vēsta, ka Valmiera kā pilsēta sākta būvēt 1283. gadā, tās celtniecību vadīja Zobenbrāļu Ordeņa maģistrs Villekins fon Endorps un kā pirmo viņš sāk akmens pils celtniecību, kurai tika savākti akmeņi no pagānu elku pielūgšanas tempļu bijušajām vietām. Vēl līdz mūsdienām ir saglabājusies leģenda, ka pils celtniecībai tika izmantoti vietējo mežu sargātājas, Beverīnas, akmeņi, kura valdīja tajā vietā un kuras pilsēta atradās tieši tagadējās Valmieras vietā. Tāpēc tiek uzskatīts, ka pilsētu nepārtraukti vajā nelaimes, tā ne vienu reizi vien tika nojaukta un nodedzināta līdz pamatiem. Tieši tā tas bija Pirmā Pasaules kara laikā, tālākajos notikumos, kā arī Otrā Pasaules kara laikā, kad nodega gandrīz vai visas koka ēkas, bet tajā laikā Valmierā gandrīz visas ēkas bija tikai no koka.

XIV. gadsimtā Valmiera iestājas Hanzas savienībā. Tā tika uzskatīta par svarīgu tirdzniecības centru, kurš veiksmīgi atradās tieši tirdzniecības, uz Krieviju un tālāk uz Austrumiem, ceļā. Tajos laikos Valmiera ir tipiska viduslaiku pilsēta, kuru ieskauj akmens siena.

Nelaimes, kuras tika pareģotas Valmierai, sākās 1560.gadā, kad krievu cara Ivana Bargā karapulki ielenca pilsētu, izlaupīja un sagrāva to, bet Valmieru, Ivanam Bargajam, tā arī neizdevās ieņemt. Pēc Livonijas kara pilsēta pārgāja Polijai, bet jau 1622. gadā, to iekaroja zviedri un tad sākas Valmieras melnā josla – neganta mēra epidēmija, ugunsgrēki, kuri atkal nopostīja gandrīz vai visu pilsētu, zemnieku sacelšanās. Kā jau tika minēts, 1944. gadā pilsēta tika nopostīta atkal, tās centrs bija nodedzis.

Pilsēta tika atjaunota 1960. gadu sākumā, tā atkal sāka atplaukt un līdzināties mūsdienīgām, provinciālām pilsētiņām. No vecajām ēkām ir saglabājusies Radoņežas Sergija pareizticīgo baznīca un apustuļa Sīmaņa luterāņu baznīca, kuras celtniecības uzsākšana tiek datēta ar 1283. gadu.
Tagad Valmiera ir skaista, zaļa, sakopta pilsēta, kura atgādina lielu parku, pa kuru var pastaigāties un priecāties par skaistajām pilsētas ainavām un dabu.

Viesmīlīgā Valmiera

Viesmīlīgā Valmiera

Viena no skaistākajām Vidzemes pilsētām, Valmiera, atrodas gleznainajos Gaujas krastos. Vietām straujā, vietām mierīgā upe sadala pilsētu divās daļās. Jaunais tilts, kurš ir uzbūvēts pāri upei, ļoti skaisti iekļaujas kopējā ainavā. Sakoptā vide, daudz ziedu un gleznainu ainavu, padara Valmieru vēl skaistāku un sirdij tīkamāku.

Bet jāsaka, ka Valmiera ir ne tikai skaista, bet arī ļoti viesmīlīga pilsēta. Viesojoties Valmierā jūs satiksiet smaidīgus un laipnus cilvēkus, šeit jūs varēsiet iepazīties un apskatīt daudz interesantu un vēsturisku vietu, te jūs varēsiet izbaudīt sātīgu maltīti vietā, pēc jūsu pašu izvēles, piemēram, tā var būt kafejnīca “Bastions”, kura priecēs jūs ar plašo ēdienu izvēli, vai arī restorāns “Rātes vārti”, kur jūs nesteigdamies varēsiet izbaudīt garšīgo ēdienu, laipno apkalpošanu un fantastisko atmosfēru.

Valmierā katru gadu notiek pilsētas svētki. Šajā laikā pilsēta ir saposta, kā jau īsta jubilāre un ar savu plašo pasākumu klāstu ir gatava uzņemt ciemiņus no malu malām. Esmu pamanījusi, jo vairāk ciemiņu, jo līksmāka pilsēta, arī tai patīk, ka tā tiek savos svētkos godināta un sumināta.

Ja ir gadījies Valmierā nokļūt ne tik saulainā laikā, vai arī ja negribas baudīt aktīvu atpūtu, tad var droši doties uz kinoteātri un izbaudīt kādreiz tik ļoti populāro kino mākslu. Arī Valmieras kinoteātris atceras tos laikus, kad katram no mums nebija iespējas mājās skatīties jaunākās filmas un mēs visi varējām tās redzēt tikai kinoteātrī, tāpēc ar nepacietību gaidījām, kad uz kinoteātru ekrāniem parādīsies jaunās kinofilmas.

Ja savu braucienu uz Valmieru plānojat jau laicīgi, tad varat apskatīties, ko piedāvā Valmieras teātris. Lieliskas izrādes, spoža aktieru spēle – tā ir neatņemama Valmieras teātra sastāvdaļa. Valmieras Drāmas teātris atrodas ļoti gleznainā vietā un ja jums uz teātra izrādi ir gadījies ierasties mazliet ātrāk, tad jūs varat šo laiku pavadīt pastaigājoties un izbaudot gleznainās ainavas, kuras atrodas Valmieras teātra tuvumā.

Turpat, pilsētas centrā, Gaujas stāvajā krastā atrodas arī luterāņu Svētā Sīmaņa baznīca. Baznīcas ēka ir būvēta XIII. gadsimtā, tiek uzskatīts, ka tās celtniecība varētu būt sākusies 1283. gadā. Valmieras luterāņu draudze ir viena no lielākajām draudzēm Latvijā.

Svētā Sīmaņa baznīca ir īpaša ar ērģeļu skanējumu, kuras tajā atrodas. Heinriha Andreasa Konciusa ērģeles tika uzstādītas 1780. gadā, bet XIX. gadsimta otrajā pusē tika uzstādītas F. Ladegasta būvētās ērģeles. Šīs ērģeles tiek uzskatītas par labākajām ērģelēm Latvija.

Klausoties brīnumainajās ērģeļu skaņās, mums ir iespēja aizmirst par ikdienišķajām rūpēm, aizmirst par steigu, par grūtībām, ar ko šajā dzīvē mums ir jāsaskaras. Klausoties šī mūzikas instrumenta skaņās, mēs paceļamies tam visam pāri, aizdomājamies par mūžīgajām vērtībām, par daudz augstākām, varbūt mums ne vienmēr saprotamām lietām.

Jaunā veidolā atkal ir vēris durvis Vecpuišu parka paviljons, tagad tā ir koncertzāle “Valmiera”. Tās restaurētāji ir darījuši visu, lai šeit būtu brīnišķīga skaņa un tas viņiem ir izdevies, jo atzinības vārdi ir gūtu no daudziem speciālistiem mūzikas jomā.

Valmiera ir maza sapņu pilsēta, kura gaida ciemos ikvienu no mums, un ja mums ir pagadījies kāds brīvs brītiņš, varbūt dosimies izbaudīt Valmieras viesmīlību?

Ievērojamākās vietas Valmierā

Ievērojamākās vietas Valmierā

Valmiera ir viena no ievērojamākajām, Valmieras rajona pilsētām. Pilsētā dzīvo aptuveni 28 tūkstoši cilvēku. Attālums no Valmieras līdz galvaspilsētai Rīgai ir aptuveni simts kilometru. Pilsētas nosaukums Valmiera nozīmē “vieta, kur valda klusums”.

Pirmo reizi Valmieras vārds tiek minēts XIII. gadsimta hronikās. Bet arheoloģiskie izrakumu rezultāti liecina, ka šeit dzīvoja cilvēki jau no pašas mūsu ēras sākuma. Šis rajons piederēja Tālavai, kurā saimniekoja latgaļi.

Kopš 1283. gada Valmiera kļūst par pilsētu. Šajā laikā Villekins fon Endorps sāk pirmo akmens pils celtniecību. Akmeņi tika vākti arī no pagānu dievnamu kulta vietām. Vēl līdz šodienai eksistē leģenda, ka pils celtniecībai tika izmantoti Beverīnas – vietējo mežu glabātājas, akmeņi. Beverīna valdīja pār šo rajonu un viņas pilsēta atradās tieši tajā vietā, kur tagad atrodas Valmiera.

XIV. gadsimtā Valmiera kļūst par Hanzas savienības locekli. Pilsētas novietojums ir ļoti veiksmīgs, jo tas atrodas tieši tirdzniecības ceļā uz Krieviju un tālāk uz Austrumiem. Valmiera, tajā laikā kļūst par svarīgu tirdzniecības centru. Pilsēta, šajā laikā ir vistipiskākā viduslaiku apmetne, kura ir apjozta ar akmens sienu.

1560. gadā cara Ivana Bargā armija ielenc Valmieru, laupa un iznīcina apmetni, bet pašu pilsētu ieņemt tā arī neizdodas. Pēc Livonijas kara Valmiera nonāk Polijas pakļautībā, bet 1622. gadā to iekaro zviedri, bet mazliet vēlāk Valmierai nākas piedzīvot briesmīgu mēra epidēmiju, ugunsgrēkus un zemnieku sacelšanos.

1944. gadā pilsēta tika pilnībā iznīcināta. Valmieras atjaunošana tika uzsākta 1960. gados. No vecajām ēkām šeit saglabājās tikai Rodoņežas Sergija pareizticīgo baznīca un luterāņu – Svētā Sīmaņa baznīca.

Valmiera un Valmieras rajons piedāvā plaša ekoloģiskā tūrisma un aktīvās atpūtas iespējas. Netālu no Valmieras atrodas BMX trase, kura tiek uzskatīta ne tikai par labāko trasi Latvijā un visā Baltijā, bet arī par labāko trasi visā Eiropā. Sportisti no Valmieras regulāri ieņem godalgotas vietas čempionātos. Tūristi, labprāt, apmeklē šo trasi, lai izbaudītu braucienus ar BMX, bet slaloma trasē – slēpošanas priekus. Šī trase ir arī viena no visvecākajām Latvijas moto sporta trasēm. Šeit, katru gadu tiek organizētas sacensības par Gaujas kausu.

Valmierā var sākt laivošanu pa gleznainākajām Latvijas upēm Gauju, Svētupi un Rātsupīti. Burtnieku ezers piedāvā lielisku iespēju ūdens pastaigām.

Ja esat ieplānojis doties uz Valmieru, tad obligāti apskatieties Valmieras ievērojamākās vietas, piemēram, Valmieras pilsdrupas, kura tika celta XIII. gadsimtā. Netālu no pilsdrupām aug “Deviņu zaru” ozols. Leģenda vēsta, ja tam pieskarsies, tad vari sevī uzņemt debesu spēku, kurš sniedz enerģiju un atgriež jaunību.

Valmieras centrā, pāri Gaujai ir tilts. Viena tilta pusē atrodas viduslaiku bastions, kuru sauc par “Stārķu ligzdu”.

Tiem, kuri vēlas uzzināt kaut ko vairāk par Valmieru un Valmieras novadu iesakām apmeklēt Novadpētniecības muzeju, kurš ir dibināts 1959. gadā. Muzeja kolekcijā ietilpst vairāk nekā 56000 eksponātu. Šeit jūs varēsiet aplūkot vietējā mākslinieka R. Vītola gleznas.

Valmieras novadpētniecības muzejs atrodas netālu no Valterkalniņa. 1928. gadā šeit tika atklāts minerālūdens avots, kurš kļuva populārs visā Latvijā un jau pēc diviem gadiem ieguva zelta medaļu izstādē Beļģijā.

Katru gadu vasarā, Valmierā notiek rok – mūzikas festivāls, bet oktobrī – Simjūdu tirgus. Ja esat Valmierā, pacentieties apmeklēt Valmieras drāmas teātri, kurš jums atgādinās par seno laiku atmosfēru un neizsīkstošo mīlestību pret teātri.

Valmiera – lieliska pilsēta gan aktīvai atpūtai, gan ekskursijai, pa pilsētas ievērojamākajām vietām. Viesnīcas un viesu nami ar prieku uzņems tūristus un pilsētas ciemiņus.

Vidzemes Olimpiskais centrs

Vidzemes Olimpiskais centrs

Vienā no skaistākajām Vidzemes pilētām, Valmierā, tika uzbūvēts un 2005. gadā atklāts Vidzemes Olimpiskais centrs. Tā ir grandioza celtne, kurā ietilpst ledus halle, universāla sporta zāle, trenažieru zāle, aerobikas nodarbību zāle, konferenču zāle, sporta preču veikals un kafejnīca. Zāles ir aprīkotas ar augstas klases inventāru. Vidzemes Olimpiskais centrs nodrošina sporta attīstību gan Valmierā, gan Vidzemē.

Ja jums patīk atpūsties aktīvi, tad Vidzemes Olimpiskais centrs ir vislabākā vieta, kur jūs varat to izdarīt. Te notiek dažādas sporta aktivitātes gan pieaugušajiem, gan bērniem. Vienalga, kādu sporta veidu jūs esat nolēmis izmēģināt, no šeit pieejamajiem, tas jūsu atpūtu padarīs izdevušos!

Labi trenēšanās apstākļi šeit tiek piedāvāti ne tikai individuālajiem sportistiem, bet arī profesionālajiem sportistiem un sporta komandām.

Vidzemes Olimpiskā Kompleksa universālā zāle

Universālā sporta zāle ir paredzēta gan basketbolam, gan volejbolam, gan florbolam, gan citiem sporta veidiem. Tajā tiek rīkoti ne tikai sporta pasākumi, bet arī dažādas kultūras – izklaides programmas. Zāli, ar speciālu sienu palīdzību, var sadalīt trijās daļās, tas ļauj zālē vienlaicīgi trenēties vairākos sporta veidos. Sporta zāle ir paredzēta augsta līmeņa sporta sacensību rīkošanai. Tā ir spējīga uzņemt Pasaules un Eiropas čempionātus basketbolā, florbolā, tenisā un citos sporta veidos. Tribīnes zāles ir paredzētas 1500 vietām.

Vidzemes Olimpiskā kompleksa ledus halle

Ledus arēna ir vienīgā, slēgtā tipa slidotava Ziemeļvidzemē. Šeit notiek sacensības un treniņi hokejā un daiļslidošanā. Valmieras un tuvāko apkaimju iedzīvotāji, kā arī pilsētas ciemiņi, kuriem patīk slidot un baudīt šo sporta veidu, aktīvi apmeklē ledus halli, publisko slidošanu laikā. Hokeja komanda “Dinamo Rīga” rīko šeit savas vasaras treniņu nometnes.
Vidzemes Olimpiskā Centra futbola stadions.

Olimpiskā centra teritorijā atrodas futbola laukums ar mākslīgo pārklājumu. Šajā laukumā savus treniņus un mačus rīko futbola komanda “Valmiera”. Stadiona laukumā notiek ne tikai Latvijas čempionāta spēles, bet arī dažādi futbola cienītāju turnīri. No treniņa brīvajos laikos, futbola laukums ir pieejams arī pilsētas iedzīvotājiem.

Futbola stadions ir aprīkots ar mākslīgo apgaismojumu un tas ļauj vadīt treniņus un sacensības arī tumšajā diennakts laikā.

Jāņa Daliņa stadions

Slavenā sportista, kurš 1932. gadā 50 km gājienā vinnēja sudraba medaļu, Jāna Daliņa vārdā, ir nosaukts stadions. Šis stadions ir valsts nozīmes sporta bāze. Te notiek starptautiskās sacensības vieglatlētikā, kā arī notiek dažādi turnīri individuālos un komandu sporta veidos. Stadions ir pieejams katram iedzīvotājam, kurš vēlas nodarboties ar sportu, ne par velti tas ir viena no Valmieras iedzīvotāju, kuriem patīk aktīvs dzīves veids, iemīļotākajām vietām.

Viesnīca “Naktsmājas”

Viesnīca “Naktsmājas” ir sertificēta trīs zvaigžņu viesnīca, kura vienlaicīgi ir spējīga uzņemt 119 ciemiņus un izvietot viņus 40 ērtos numuros. Viesnīcas apmeklētājiem ir iespēja lietot bezmaksas internetu un bezmaksas autostāvvietu. Viesnīcā ir iespēja uzturēties kopā ar mājdzīvniekiem.

Jauka izklaide mūzikas pavadījumā. Atpūšamies Valmierā

Jauka izklaide mūzikas pavadījumā. Atpūšamies Valmierā

Valmiera ir skaista un viesmīlīga pilsēta, kura priecē savus iedzīvotāju un ciemiņus gan ar sakārtotu vidi, gan ar daudz un interesantiem pasākumiem, gan arī iespēju kārtīgi atpūsties. Daudziem kārtīgā atpūta asociējas ar mūziku un dejošanu. Mūsdienu jauniešiem tas ir īpaši aktuāli – pēc kārtīgi nostrādātas darba nedēļas ir patīkami aiziet uz kādu izklaides vietu un kopā ar draugiem, tā kārtīgi izdejoties. Valmiera ir jauniešu pilsēta – te atrodas Valmieras augstskola, arī studenti bieži vien par izklaides vietu izvēlas nakts klubus, kuri atrodas Valmierā. Ja ir iespēja pēc spraigas mācību nedēļas aiziet un atpūsties, tad kāpēc gan tādu iespēju neizmantot.

Viena no tādām izklaides vietām Valmierā ir nakts klubs “Kāre”, par kuru varam teikt, ka šeit pulcējas ne tikai jaunieši, bet arī vecāka gada gājuma cilvēki. Nakts kluba repertuārs ir ļoti daudzveidīgs, katru nedēļas nogali šeit var baudīt dažādu, populāru un iemīļotu latviešu mūzikas grupu sniegumu. Šeit jūs varēsiet izbaudīt populārus 80. un 90. gadu mūzikas hītus, dungot līdzi pazīstamām latviešu un krievu mūzikas dziesmām, sajust rock mūzikas skaļās vibrācijas un atcerēties populārās ārzemju dziesmas. Dejot vai klausīties mūziku, tas paliek jūsu izvēlē. Ja tā īsti nesaista neviena no šīm nodarbēm, tad varat pasūtīt un izbaudīt naksnīgu maltīti: uzkodas, picas, salātus, plaša piedāvājumā ir arī otrie ēdieni, iemalkot garšīgus kokteiļus.

Siltajā gadalaikā, vasarā, te darbojas vasaras dārzs, te arī tiek piedāvāts plašs ēdienu uz dzērienu klāsts. Nedēļas nogalēs apmeklētājus priecē un izklaidē pašmāju muzikanti. Par nakts klubu “Kāre” varam teikt, ka te valda mājīga, draudzīga un ļoti patīkama atmosfēra. Ja vēlaties satikties ar draugiem un izdejoties, dodieties uz “Kāri” un jums būs jauka iespēja pavadīt šeit jautru un patīkamu vakaru.

Vēl viena ievērības cienīga, izklaides vieta Valmierā ir “Multiklubs”. Savas durvis tas ir vēris tālajā, 1995. gada 27. septembrī un šobrīd tas ir viens no vecākajiem Ziemeļvidzemes klubiem. Šis klubs var lepoties ar to, ka pirms daudziem gadiem tajā savu karjeru ir sākusi grupa “Prāta Vētra”. Jāsaka, ko visu šo gadu laikā te ir koncertējuši gan Latvijā pazīstami mākslinieki, gan arī Latvijas populārākās grupas.

Valmierieši ļoti atsaucīgi un silta sagaida māksliniekus, arī mākslinieki ar lielu labpatiku dodas koncertēt uz Multiklubu. Te valda emocijas, viesmīlība, joki, prieks un milzīgs dejotprieks! Multiklubā notiek ne tikai slavenu mūziķu koncerti, bet arī populāri dīdžeju seti, dažādi priekšnesumi un atrakcijas. Laiks, kuru jūs pavadīsiet šeit, būs neaizmirstams un patīkamām emocijām piesātināts.

Runājot par izklaidēm Valmierā, vajag pieminēt arī naktsklubu “Putniņi”, kurā viskarstākās ballītes notiek piektdienas un sestdienas vakaros! Jautra mūzika, daudz cilvēku, neparasti pasākumi – tā varam raksturot šo nakts izklaides vietu.

Mēs jums esam snieguši īsu ieskatu Valmieras populārākajās izklaides vietā, jūsu ziņā paliek, uz kuru no tām jūs esat gatavs doties pats un uzaicināt līdzi savus draugus, lai varētu pavadīt kopā jautru, neaizmirstamu, pozitīvām emocijām bagātu vakaru un nakti ar dejām līdz pašai rīta gaismai!